Par banku Investoriem

Par banku

„Brexit” dilemma – Londonas sakāve vai demokrātijas ēras gals

2016. g. 21. jūlijs / Serviss Šobrīd visu, k uri ir nodarbināti un veic uzņēmējdarbību vienotajā Eiropā, uzmanība ir vērsta britu valdības rīcībai pēc „Brexit” .

Ja Lielbritānija izstāsies no E iropas Savienības, ir liela varbūtība, ka daudzi tūkstoši Londonā reģistrēto uzņēmumu mainīs savu juridisko atrašanās vietu. Uz noteiktu šīs uzņēmējdarbības daļu var pretendēt arī Latvija.


Jaroslavs Zamullo, Rietumu B ankas Juridiskās pārvaldes vadītājs

23. jūnija referenduma rezultāti bija liels šoks ne tikai britu politiķiem un viņu kolēģiem Eiropā, bet arī finansistiem. Londona ir Eiropas uzņēmējdarbības galvaspilsēta, kuras būtisku budžeta daļu veido milzīgais šeit reģistrēto uzņēmumu skaits, kas izmanto brīvās preču un pakalpojumu kustības priekšrocības visā Eiropas Savienības teritorijā.

Ja runājam tikai par finanšu sektoru, tad tās ir gan bankas, gan arī uzņēmumi, kas nodarbojas ar aktīvu pārvaldīšanu, sniedz brokeru pakalpojumus, kā arī maksājumu un elektroniskās naudas iestādes, apstrādes centri un citi strauji augošo tiešsaistes finanšu tehnoloģiju pakalpojumu sniedzēji. Visa šī uzņēmējdarbība pēc būtības ir transnacionāla, ļoti mobila un maksimāli ieinteresēta labvēlīgā uzņēmējdarbības vidē Eiropas Savienības teritorijā. Ja britu jurisdikcija zaudēs savu pievilcību, tā nekavējoties tiks aizstāta ar citu – jebkurā citā Eiropas Savienības valstī.

Tautas griba un merkantilisms

No juridiskā viedokļa „Brexit” varēs uzskatīt par notikušu tikai pēc tam, kad Lielbritānija būs oficiāli izpildījusi Lisabonas līguma prasības. Šī procedūra vēl nav uzsākta, un ir vērojama virkne spekulāciju par šo tēmu. Daļa juristu, pamatojoties uz precedenta pārākuma principu britu likumdošanā, apgalvo, ka lēmumu par izstāšanos no Eiropas Savienības drīkst pieņemt tikai atbilstoši balsošanas rezultātiem parlamentā – līdzīgi kā 1972. gadā pieņemtais lēmums par dalību Eiropas Savienībā. Citi uzskata, ka šāds lēmums šodien ir „karalienes izņēmumtiesības”.

Teorētiski, ja Lielbritānijai neizdosies panākt sev izdevīgas vienošanās ar Eiropas Savienību „šķiršanās” gadījumā, izstāšanās procesu vēl varētu pavērsts atpakaļ. Taču valstī ar tik dziļām demokrātijas tradīcijām tas ir maz iespējams. Lai arī cik minimāla būtu vēlētāju balsu starpība starp „par” un „pret”, tautas gribas ignorēšana kļūtu par fundamentālu Eiropas demokrātisko vērtību sabrukumu. Pat ņemot vērā, ka publiskajā telpā vaina par „Brexit” jau faktiski ir uzvelta no vēlētājiem uz „sliktajiem” politiķiem, kuri aģitēja par Līguma izbeigšanu ar Eiropas Savienību.

Pagaidām ir acīmredzams: lai gan Eiropas Savienības kolēģi vēlētos, kaut lēmums par izstāšanos tiktu pieņemts pēc iespējas ātrāk, britu politiķi nevēlas steigties. Viņiem ir rezervē laiks, turklāt 2017. gada pavasarī notiks vēlēšanas Francijā, savukārt rudenī Vācijā, un to rezultāti rādīs, ar ko britiem būs darīšana turpmāk.

Karā kā jau karā vai aizejot aizej

Tuvākajos mēnešos mēs varēsim vērot vēsturisku cīņu starp Londonas un Eiropas politiķiem, kā arī finanšu un biznesa lobijiem. Lielbritānijas interesēs ir panākt vienošanos par dalību Eiropas ekonomiskajā zonā, neesot Eiropas Savienības dalībvalstij. Šādā gadījumā tā varētu turpināt baudīt visas brīvās tirdzniecības priekšrocības, būdama pilnīgi brīva no jebkādām saistībām pret Eiropas Savienību.

Vai tas ir reāli? Manuprāt, šāds notikumu pavērsiens ir ļoti apšaubāms. Jā, līdzīgas vienošanās ar Eiropas Savienību ir Islandei, Lihtenšteinai, Norvēģijai un Šveicei, taču šīs valstis nekad nav bijušas Eiropas Savienības sastāvā. Šoreiz jebkura iecietība kļūtu par signālu citām dalībvalstīm, ka no Eiropas Savienības var izstāties bez sarežģījumiem, atbrīvojoties no sociālajām un politiskajām saistībām un paturot vien ekonomiskās priekšrocības. Šāda perspektīva, neapšaubāmi, var kļūt ne tikai par lielu kārdinājumu dažām Eiropas Savienības valstīm, bet arī būs trieciens vienotās Eiropas nedalāmībai. Tas ir Briseles politiskās elites „baigs sapnis”, un tā darīs visu, lai tas neīstenotos.

Nevajadzētu aizmirst arī par svarīgo ekonomisko faktoru. Londonai kā Eiropas finanšu galvaspilsētai ir daudz konkurentu, kas vienmēr ir vēlējušies to atstumt malā. Uz tās vietu ar dažādām pastiprinātām ambīcijām pretendē Frankfurte pie Mainas, Parīze, Luksemburga, Amsterdama un Madride, un ikviena no šīm pretendentēm daudz iegūtu, ja Eiropas vadība nepiekāpsies Lielbritānijai.

Tāpēc uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību Eiropas Savienības teritorijā ar Lielbritānijas licenci, domājot par uzņēmējdarbības attīstību ilgtermiņā, ir vērts padomāt par jurisdikcijas maiņu vai papildu licences iegūšanu citā Eiropas Savienības valstī.

Kāds būs mūsu ieguvums ?

Viena no valstīm, par kuru pēc „Brexit” īstenošanas var sākt interesēties ārvalstu investori, ir Latvija.

Mūsu likumdošana pilnībā atbilst Eiropas Savienības principiem, arī nodokļu sistēma ir visai liberāla. Piemēram, šobrīd notiek sarunas par to, ka Londona uzņēmējdarbības piesaistīšanai varētu samazināt korporatīvā nodokļa likmi no 20 līdz 15%, taču Latvijā tā jau ir 15%, turklāt ņemot vērā stabilu prognozi dalībai Eiropas Savienībā un ESAO. Mazsvarīgi nav arī tas, ka Latvija nenoliedzami ir Baltijas finanšu centrs un tās bankām ir bagātīga pieredze darbā ar starptautiskajiem klientiem.

Visas šīs priekšrocības var izmantot, lai piesaistītu ārvalstu investīcijas. Mums jau to izdevās paveikt Kipras krīzes laikā 2013. gadā, kad Kipras finanšu sistēmas sabrukums un noguldījumu nacionalizācija noveda pie kapitāla aizplūšanas no Kipra. Cita veiksmīga pieredze ir 2010. gadā ieviestā ārvalstu investoriem pievilcīgā uzturēšanas atļauju iegūšanas programma, kas vēlāk politisku apsvērumu dēļ tika sašaurināta. Un, lai gan par programmas grozījumu politiskajiem motīviem vēl var diskutēt, tās ekonomiskais efekts ir acīmredzams – līdz 2015. gadam Latvijas nekustamā īpašuma sektorā bija ieguldīts aptuveni 1,1 miljards eiro. Tā mūsu valstij ir iespaidīga summa, kas cita starpā ļāvusi mīkstināt arī ekonomiskās krīzes sekas.

Šobrīd ir jāizdara pavisam nedaudz, taču tas ir jādara ātri. Ir nepieciešams praksē maksimāli sakārtot specifisku maksājumu pakalpojumu licenču iegūšanas procesu, lai padarītu to ērtāku, un, iespējams, jāpalielina resursi šī augošā sektora uzraudzībai, ko veic Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Un, protams, jārada un jāuztur atvērtības un draudzīguma gaisotne ārvalstu uzņēmējiem, kā arī jāreklamē Latvijas pievilcība.

Ja mēs rīkosimies tikpat ātri un efektīvi kā situācijā ar Kipru un uzturēšanās atļauju programmu, rezultāts var būt vēl iespaidīgāks. Latvijā – mazā un atvērtā ekonomikā – efektu var panākt ļoti ātri. Salīdzinājumam – 2016. gadā budžeta ieņēmumi Latvijā ir plānoti 7,4 miljardu, savukārt Lielbritānijā – 716 miljardu mārciņu apmērā. Tādējādi, ja mums izdosies piesaistīt kaut dažus procentus no tiem Lielbritānijas ienākumiem, ko nodrošina nodokļu ieņēmumi no transnacionālās uzņēmējdarbības, mūsu valstij ar aptuveni diviem miljoniem iedzīvotāju tas būs liels solis uz priekšu.

Turklāt šādu investīciju ekonomiskais izdevīgums, nerada nekādus politiskos riskus. Tas ir perspektīvs finanšu tehnoloģiju uzņēmējdarbības virziens ar augstu pievienoto vērtību, kas tuvākajās desmitgadēs strauji uzņems tempus un attiecīgi palielinās arī Latvijas budžeta nodokļu ieņēmumus.

Tā ir izdevība, kas ir jāizmanto. Citu šādu tirgus pārdalīšanas iespēju tuvākajā laikā Eiropā vairs nebūs.

Eleonora Gailiša
Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa
Tālr: +371-67020506
Fakss: +371-67020563
E-pasts: egailisha@rietumu.lv
Diennakts tālrunis
+371 67025555 Rietumu.Info
(tikai zvaniem)